Digitālais klaidonis

Nākamajā dienā mēs pamodāmies vēlu, tāpēc, lai iekļautos maršruta grafikā, nācās ņemt taksibusiņu. Diemžēl padārgi – 80 baksus pavisam, ja nemaldos. Lūk, ko nozīmē – nav reisa. Benzīns taču visur maksā naudu, tāpat kā vāģa uzturēšana.

EveryTrail - Atrodi pārgājienu takas Kalifornijā un citur

Lasīt tālāk →

Viena no lietām, ko bijām iecerējuši paveikt, un kas beigu beigās mums par lielu prieku arī izdevās, bija pārgājiens Fansipana (Phan Xi Păng) kalnā — Vjetnamas augstākajā virsotnē un vispār "Indoķīnas jumtā". Tas, protams, ir tikai 3143 metrus augsts, bet man arī tas nav maz — iepriekš kalnos nebiju gājis. Šis gājiens bija iecerēts kā trekings, kas nozīmē, ka nav nepieciešams īpašs alpīnisma aprīkojums, ja neskaita trekinga nūjas. Fansipanam nav alpīnisma grūtības pakāpes, tāpēc iesākumam man tas bija tieši laikā.

Pēc GPS mēs nogājām 20 km, bet augstuma kāpums bija 1843 metri. Mans GPS augstumu mēra neprecīzi, taču var droši teikt, ka mēs sākām aptuveni no 1943 metriem, bet tikām līdz 3143, tāpēc starpība ir 1200 metru. Turklāt pa ceļam netrūka arī kāpumu un kritumu miju. Un neaizmirstiet vēl arī par atpakaļceļu!

Lasīt tālāk →

Nākamajā dienā mēs taisījāmies uz Fansipana kalnu (Phan Xi Păng), bet visu nakti lija lietus, un, piecēlušies pulksten 4 no rīta, mēs pārdomājām, nospriežot, ka tur viss ir izmircis, un vienas dienas laikā, kā bijām plānojuši, uzkāpt mums nesanāks. Tāpēc mēs iegāzāmies atpakaļ gultās, lai no rīta izdomātu kaut ko interesantu.

Kā tāds mums šķita plāns noīrēt motobaikus un pabraukāties pa apkārtni, jo blakus, kā runāja, esot ūdenskritums un alas. Motobaiku īre maksāja 5 bakšus par gabalu dienā, benzīns - nedaudz vairāk par dolāru litrā, bet pilna bāka - 4 litri. Kad es pajautāju, līdz cikiem motobaiks jāatdod, izdzirdēju, ka līdz 18iem. Kāpēc, nepajautāju, un šis fakts izraisīja bažas.

Lasīt tālāk →