Mana lidmašīna no Čikāgas izlidoja pulksten 16:00. To, ka reiss ir apstiprināts, es pārbaudīju internetā, jo man nepatīk zvanīt, turklāt angliski es ar to vispār nomocītos pārmēru. Mēs atbraucām laicīgi, bet ne uz to ēku – ielidošanas, nevis izlidošanas. Par laimi, starp ēkām kursē virszemes metro, tā ka par problēmu tas nekļuva. Reģistrējos es automātiskā mašīnā, kas līdzīga bankomātam, lai nevajadzētu stāvēt rindā. Mašīna manu pasi pati neatpazina, nācās visu ievadīt manuāli. Pēc tam nomērīju bagāžas svaru un apbēdinājos. Izrādījās, ka mana super-ekonomiskā klase atļauj tikai 20 kg, bet man bija veseli 30. Es to biju izlasījis jau iepriekš vienā vietā, bet cerēju, ka iztikšu, jo citi avoti tam vai nu runāja pretī, vai klusēja. Tomēr tā tas bija. Uzmanieties no uzraksta economy restricted uz biļetēm! Piemaksa par pārāk lielu svaru – 50 bakši. Nevarētu teikt, ka šausmīgi daudz, bet es neesmu Rokfellers, tāpēc izvilku visu ārā no kastēm, bet atlikumu sastūķēju rokas bagāžā. Bet jaku uzvilku mugurā, kas karstumā izskatījās dīvaini. Visi šie krāmi rokas bagāžā man vēlāk pamatīgi sarežģīja dzīvi muitas kontrolēs. Mani katru reizi rūpīgi pārbaudīja, lūdza visu izkravāt un paskaidrot, kas tas tāds ir, skaidroja, ka rokas bagāžā tādus vest nav ieteicams. Vārdu sakot, nomocījos. Toties lidoju mājās, jau bija pieredze ar vazāšanos pa lidostām, un tas viss ievērojami atviegloja manu pārvietošanos. Vienalga vienreiz gandrīz izgāju no kontroles zonas pa dienesta izeju, bet laikus nogriezos uz eskalatora.
Oficiālās personas gan vienmēr bija pieklājīgas. Smieklīgi, ka viens paslavēja manus zābakus, bet otrs pabrīnījās par nelielo izmēru elektronikai [izgriezusi cenzūra], kuru es vedu. Tas netraucēja aizmirst izvilkt man no pases izbraukšanas anketu. Neatkārtojiet manu kļūdu – ja to neatdod, var vēlāk ASV neielaist. Ja tomēr atkārtojāt, klausieties. No tā, ko man izdevās uzzināt ASV robežsardzes mājaslapā, sūtīt to nekur nevajag, ja jūs izlidojāt ar lidmašīnu, nevis aizbraucāt pa jūru. Tas, kas ir nepieciešams, ir saglabāt boarding pass, proti, iekāpšanas talonu, lai pierādītu, ka jūs no ASV izlidojāt pirms atļautā uzturēšanās termiņa beigām. Pēc tam, ja lido uz ASV vēlreiz, vienkārši ņem to sev līdzi.
Mājupceļā American Airlines lidmašīnā es sēdēju pašā, pašā salona galā labajā pusē. Tieši blakus avārijas izejai. Tāpēc instrukciju, kā to atvērt, izlasīju pat divas reizes, bet vienalga man tajā kaut kas nepatika. Tātad varēja uztaisīt arī saprotamāk. Vēl otro reizi noskatījos filmu “Second-hand lions”, ļoti labs bērnu kino. Daudz klausījos lidmašīnas radio, kur stāstīja kaut ko par vēža ārstēšanu un labdarības organizācijām. Piemēram, tādu, kas īsteno mirstošu un smagi slimu bērnu sapņus – tēvocis no turienes lūdza ziedot visu, ko var, it īpaši bezmaksas lidmašīnas jūdzes, jo to vienmēr trūkst, slimie bērni taču mīl ceļot. Es kopumā arī neesmu īpaši vesels, un dvēselē esmu bērns, tāpēc ziedojiet jūdzes labāk man – man arī patīk ceļot.