Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Vācija — 4

Šoreiz nolaidāmies Kaseles pilsētā. Iebraucām mēs tur, lai apmeklētu termas, tas ir, kaut ko līdzīgu baseiniem ar pazemes termālajiem avotiem. Esmu mežonīgs provinciālis, un man tur visādu interesantu lietu bija daudz: baseini ar sāļo ūdeni, pārītis ar saldo, nodalījums ar spēcīgu straumi, ūdenskritumiņi un ūdens izvirdumi pēc grafika, viena caurule šļūkšanai, vairāki džakuzi, infrasarkanās kabīnes, solāriji, japāņu solāriji (kāda atšķirība?) un citas  veselībai kaitīgas un noderīgas lietas. Puse baseinu atrodas zem klajas debess, puse zem jumta.

Smieklīgi, ka tad, kad mēs tur bijām, smidzināja lietutiņš, bet debesis bija tumšas no mākoņiem. Bet tā pat ir jautrāk, teikšu es jums. Un vēl jautrāk bija, kad mēs ar Kristīni ievēlāmies otrajā stāvā, bet tur pliki veči skraida! Kristīne no plikajiem večiem nesabijās, tāpēc es sākumā aplējos ar ledainu ūdeni no specspaiņa, bet pēc tam paskaloju kājiņas pārmaiņus ledainā un karstā ūdenī. Pēc tam mēs jau taisījāmies ielauzties saunā, bet te pienāca instruktora izskata jauneklis un lēnām, nesteidzoties sāka skaidrot stulbajam ārzemniekam, ka uz otro stāvu var iet tikai ar dvieli ap vidukli, jo te ir specnodaļa nekautrīgajiem.  Runāja jauneklis ilgi un ar garšu, bet es pārtraukt un teikt viņam OK nesāku, klausījos uzmanīgi, ja nu jaunus lamuvārdus iemācīšos. Jauneklis mani sarūgtināja, lamuvārdus nelietoja, nācās iet lejā un meditēt spectelpā. Telpa sarūgtināja, jo, lai gan tur spēlēja viscaureju veicinošākais muzaks, toties augi bija plastmasas - kroplīga mūsdienu civilizācijas atrauga. Tāpēc meditējām mēs neilgi, gājām apskaidroties ar pretēju metodi:  staigāt pa aukstu zāli un akmeņiem ap 14 grādu temperatūrā.

Starp citu, šīs atrakcijas foto es tomēr atradu, bet pēc tām jums nāksies ieiet termu mājaslapā, kuras, starp citu, saucas Kurhessen Therme.

Dzīvojām mēs Kaselē viesnīcā Ramada. Iestāde nopietna, vismaz salīdzinājumā ar dažām no mūsu mītnēm. Numuriņi ar klimata kontroli, bet izbraucot var bez maksas pieprasīt ceļojuma komplektu ar ziepēm, zobu birsti un peldcepuri. Pluss vēl braukšana tramvajos par velti, lai tūristi atstātu vairāk naudas uzdzīves vietās.

Daudzstāvu moderna viesnīcas ēka ar vertikālu uzrakstu «HOTEL» uz pelēkās fasādes, savienota ar stikla pāreju ar piebūvi, kurai ir divi apaļi logi, līdzīgi acīm; viesnīcas priekšā bruģētā laukumā redzami taksometri un cilvēki ar bagāžu, pa labi — sena ēka, apaugusi ar efejām.

Lasīt tālāk →

Vācija — 3

Pēc tam mēs devāmies uz pilsētu Goslar. Tā arī ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Klīst baumas, ka tajā ir tieši tūkstotis ļoti senu koka māju un vēl pieci simti vienkārši senu. Interesanti, no kurienes tādi apaļi cipari - vai nu piebūvēja trūkstošo, vai nu nojauca.

Lasīt tālāk →

Vācija — 2

Nākamajā dienā mēs devāmies tālāk, bet tā kā lapiņas ar maršruta aprakstu esmu pazaudējis, jūs varēsiet tikai

Lasīt tālāk →

Vācija — 1

 

        Es toreiz domāju, ka man būs vēl vairāk bilžu, jo pārējie brauciena dalībnieki iedos savējās. Viņi izrādījās necaursitami slinki (vai stulbi) un neviens no 11! bildes neaugšupielādēja, lai gan to bija ārkārtīgi vienkārši izdarīt. Par to es viņus visus ielikšu IntArnetā ar aizvainojošiem parakstiem, lai tak uz viņiem visi lūr un smīkņā.

Lasīt tālāk →