Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Islande — 22, 10. diena — kempings pie Strandarkirkja

Nē, mūsu tradīcija netika lauzta. Jā, brīnums notika. Jā, es pārāk bieži izmantoju vārdu “brīnums”. Nē, es nepārstāšu.

Brīnums nebija tajā, ka kempings bija izcils, ar karsto ūdeni un elektrību, bet gan tajā, ka pirmo un vienīgo reizi tas bija BEZMAKSAS. No kurienes tāda laiktelpas kontinuuma fluktuācija, jūs pavaicāsiet?

Viss slēpjas tajā, ka no netālās baznīcas Strandarkirkja izstaro dievišķā spēka stari, un to svētība ir tik liela, ka neviens no apkārtējiem fermeriem nespēj atteikt tuvākajam naktsmājas.

Ja jums mana Ēzopa valoda nav saprotama, iztulkošu: baznīca ir slavena svētceļojumu vieta, un divi blakus dzīvojoši fermeri ir izveidojuši veselus divus bezmaksas hostinga kempingus: viens atpelnās ar suvenīriem, bet otrs – ar kafejnīcu.

Trīs informatīvas lapas, kas piestiprinātas pie gaišas sienas, satur ārkārtas dienestu numurus islandiešu un angļu valodās, kempinga noteikumus un piedāvāto preču un pakalpojumu aprakstu.
Lūdz pareklamēt, lūk, arī to daru

Lasīt tālāk →

Īslande — 23, 11. diena — nāves tvēriens

Liktos jau, ka te nu tas ir — viss. Grūtības un mocības palikušas aizmugurē, braukt vairs nav atlicis daudz, laikapstākļi lieliski, priekšā – Reikjavīkas nakts un dienas dzīve, sex, drugs & rock’n’roll.

Bet nē, skarbā novada nāves tvēriens neatlaiž. Vējš sejā ir tādā spēkā, ka diez vai iespējams stundas laikā nobraukt 10 kilometrus. Nogurums, kas uzkrājies divu nedēļu laikā, pēkšņi uzvēlās ar visu savu smagumu. Ainava vairs neiedvesmo: vai nu tā ir pārāk vienveidīga, vai nu jau ir apnicis priecāties par dabu, vai arī monotonā mīšana pret vēju pārāk nomāc nomocīto prātu.

Lasīt tālāk →