Pagājušajā sestdienā pierunāju kolēģus izvilkt no pieliekamā velosipēdus uz megabotānisku izbraucienu Laucesā. Tur, klīst valodas, esot Dižkoki, tas ir, seni, milzīgi koki, turklāt tas ir tuvu, tāpēc arī nolēmu braukt tieši tajā virzienā. Izbraucām 13.30, nobraucām pavisam nedaudz — 44 km. Braucām kā pensionāri — stājāmies ik pēc trim kilometriem. Toties izskatījās, ka neviens īpaši nenogura, un nākamreiz arī brauks, kas arī bija mans viltīgais mērķis.
Līdz megakokiem neaizbraucām, maniem cīņu biedriem nepietika spēciņa.
