Digitālais klaidonis

Vispirms karte, lai būtu skaidrs, par ko es vakar runāju, kad stāstīju par maršruta apgriešanu. Starp citu, blakus Čanakkalei atrodas tā pati Troja (kā tiek pieņemts). Skatīties tur īpaši nav ko, neskaitot tūristiem uzbūvēto koka zirgu.

Zilā krāsa – plānotais maršruts, sarkanā – reālais

Lasīt tālāk →

Tagad stāstījums ritēs drusku raitāk, jo festivāls "Skaņu Mežs" ir pilnībā beidzies, nu vienīgi korporatīvs  būs sestdien. Uz Rīgas velomaratonu nebraukšu. Gandrīz 20 lati biļetēm+tur vēl noteikti iztērēšos, un divas dienas kaķim zem astes. Labāk jau pabraukāšos ar baiku pa Latgali, re kur arī Krāslavā virtuāls cilvēks piedāvā satikties.

Pagājušoreiz es pabeidzu ar jau ierasto nakšņošanu krūmos. Starp citu, otrajā dienā mēs nobraucām veselus 89 km, neskatoties uz visiem šķēršļiem. Plānots gan bija 120, bet nu labi. Starp citu, naktī dziedāja muedzini no veselām trim mošejām uzreiz, bet pēc tam vēl tik skaļi netālu rēja suņi, ka likās: grib mūs apēst. Īsts dolby surround sound. [more text=Skatīt žiperīgākas ainavas nekā vakar]

Lasīt tālāk →

Komentārus garā “garlaicīgas bildes” man acīmredzami nerosina rakstīt, to nu ziniet. Tomēr, drīzāk aiz ieraduma, es turpināšu.

Apstājos es pie tā, kā mēs ripojām pa diezgan garlaicīgiem laukiem. Starp citu, lūk, kas vēl jāsaka: pats fakts, ka tu esi uz velosipēda vai ej kājām, tas ir, pieliec ne mazums pūļu, lai pārvietotos, bez šaubām pozitīvi ietekmē ceļojuma uztveri. Tas, protams, ir kārtējais cilvēciskais pašapmāns, bet patīkams: ja kaut kas prasīja pūles, tātad tam ir vērtība. Vispārīgā gadījumā tas, protams, nav patiesība; bet konkrēti šeit mēs runājam par subjektīvo uztveri, un tieši tā pilnīgi objektīvi uzlabosies. Īpaši tad, kad pēc putekļainas šosejas izbrauc plašumā un ieraugi jūru, 

Lasīt tālāk →